Ērlings Hālands un Martins Odegaards mēdz ķert virsrakstus, bet Stale Solbakken ir izveidojis bargu strādnieku, kas liek Norvēģijai atzīmēties.
Norvēģija atrodas uz sliekšņa, lai kvalificētos savam pirmajam FIFA Pasaules kausam kopš 1998. gada
Galvenais treneris Stale Solbakens sapņo par "zelta laikmetu" kā savā spēļu laikā
Skandināvijas puses mugurkauls ir bijis Haaland un Odegaard panākumu atslēga
Sešas spēles, sešas uzvaras, 29 vārti par un tikai trīs pret — un trīs{1}}punktu spilvens pār Itāliju: Norvēģija ir uz sliekšņa veidot FIFA Pasaules kausa 26™ kvalifikācijas spēļu vēsturi, pirmo reizi kopš 1998. gada nodrošinot atgriešanos finālā.
"Ir pagājuši 25 gadi, kopš esam piedalījušies lielajā turnīrā, tāpēc ir pienācis laiks," sacīja treneris Stale Solbakens, kurš ir izlēmis savas komandas gājienu līdz kvalifikācijas slieksnim, kas izbeigtu Norvēģijas nevēlamo rekordu, kad tā nav piedalījusies 12 Eiropas čempionātos un Pasaules kausos pēc kārtas. "Mēs esam slimi un noguruši par to runāt tagad."
Visas pazīmes liecina par to, ka norvēģi beidzot ievadīs zelta laikmetu, kas līdzinās tam, ko pats Solbakens kā spēlētājs baudīja 90. gadu beigās, taču ikviens, kurš domā, ka mūsdienu Norvēģija ir tikai divas zvaigznes — Ērlings Hālands un Mārtins Odegārds —, nepamana īsto panākumu noslēpumu, kas sniedz spēlētājiem stingru dzīves sistēmu, sistēmu un atbalstu.
Komandai ir sakārtots mugurkauls: Orjans Nīlends vārtos, Džulians Raiersons, Kristofers Ajers un Deivids Molers Vulfs aizsardzībā, Sanders Beržs vidējā līnijā, bet priekšā Hālands un Aleksandrs Sorlots – visi septiņi līdz šim ir sākuši visas sešas Norvēģijas kvalifikācijas spēles. Torbjorns Hegems un Odegaards, attiecīgi sešās un piecās spēlēs, ir gandrīz vienmēr{1}}klāt, savukārt Antonio Nusa līdz šim ir saņēmis mājienu četrās kvalifikācijas spēlēs.
Pēc tam Solbakens mēdz piesaistīt tādus spēlētājus kā Mortens Torsbijs, Patriks Bergs, Andreass Šjelderups, Oskars Bobs un Fēlikss Horns Mairs atkarībā no tā, kas viņa komandai ir nepieciešams — vai tā ir spēja uzspiest augstāk laukumā, vairāk atsēsties vai iesaistīties vairākos divcīņos viens pret vienu.
Pat ārpus Hālandes Norvēģijai netrūkst ugunsspēka – Odegaārda kontā ir septiņas rezultatīvas piespēles, Telo Aasgārds piecas reizes ir guvis vārtus, bet Sorlots guvis trīs vārtus. Tas viss uzsver komandas filozofiju – viņi nepaļaujas uz individuālu spožumu, bet gan uz iedibinātiem modeļiem un spēlētājiem, kuri labi darbojas šajos modeļos. Ne mazāk kā desmit dažādi spēlētāji ir atraduši vārtus pašreizējā kvalifikācijas kampaņā.
Ievērojama ir arī vecuma struktūra, jo pēdējās komandās nav neviena laukuma spēlētāja, kas būtu vecāka par 30 gadiem. Tikai vārtsargs Nīlens ir pāri šim maģiskajam skaitlim, un viņa vecums ir vairāk priekšrocība nekā trūkums, jo pieredze un miers soda laukumā vienmēr ir izšķirošs vārtsargiem.
Arī šim norvēģu sastāvam pieredzes netrūkst. Raiersons jau vairākus gadus spēlē Dortmundes Borussia un 27 gadu vecumā tagad ir viens no konsekventākajiem malējiem aizsargiem Eiropā. Viņa daudzpusība ļauj arī Solbakenam mainīt sastāvus, piemēram, uz aizmugures piecinieku, Rajersonam darbojoties kā malējam-aizsargam.
27 gadus vecais Beržs arī spēlē Premjerlīgā ar Fulham, līdzīgi kā Jorgens Strands Larsens, 25 gadus, kurš ir nostiprinājies Vulverhemptonas Wanderers komandā un bija viens no vispieprasītākajiem uzbrucējiem šī gada transfēru logā, taču Wolves nespēja pretoties visiem nozīmīgajiem piedāvājumiem par viņa pakalpojumiem.
Iespaidīgais centra aizsargs Ajers, kurš arī ir 27 gadus vecs, ir akmens Brentford komandai, un Sorlots savā ceļā uz Madrides Atletico ir piedzīvojis tik daudz, ka tagad ir lielisks Hālanda triecienpartneris gan fiziski, gan taktiski. Tikai 29 gadu vecumā viņš ir arī viens no veterāniem starp laukuma spēlētājiem.
Un tad ir nākamais vilnis — jauniešu grupa, kuru vada RB Leipzig — 20{1}}gadus vecais Nusa, kurš piedāvā tempu, radošumu un progresīvus spēkus. 23 gadus vecais Aasgārds spēlē skotu gigantā Rangers un izceļas ar savu spēju virzīties uz priekšu no dziļumiem un novērst sitienus.
Vilku kreisās{0}}aizmugures Molers Vulfs, arī 23 gadus, ir svētīts ar lielisku dzinēju, un laika spēja darbojas līdz pilnībai. Bobs, vienu gadu jaunākais par Molleru Vulfu, arī spīd Manchester City un vairs netiek uzskatīts par soliņa spēlētāju, bet gan par atšķirību veidotāju, kas var atrast risinājumus šaurākajās vietās.
Solbakens ir izveidojis izsalkušu spēlētāju grupu, kas dzirkstī Hālanda mirdzuma starā. Manchester City uzbrucējs ir ne tikai viens no ražīgākajiem vārtu guvējiem pasaulē, bet arī viens no ambiciozākajiem. Viņš ģērbtuvē ir lielāks-nekā-dzīves personāžs, un viņa klātbūtne laukumā neizbēgami atstāj vietu viņa komandas biedriem, ko izmantot.
Protams, neviena Norvēģijas analīze nebūtu pilnīga, ja neiedomātos Hālanda neticamo statistiku: 51 vārti 46 izlašu spēlēs, kas ir aptuveni 1,11 vārti spēlē. Pašreizējā atlases kampaņā viņš sešos mačos ir uzvarējis 12 reizes ar 2,0 vārtu likmi spēlē. Viņš nepārprotami ir izcils finišētājs, taču Norvēģija ir tālu no viena cilvēka šova, jo Solbakkena sistēma rada iespējas viņu vārtu gūšanas gigantam, vienlaikus neradot arī nekādus draudus no citām jomām.
"[SM1] Uzbrukumā mums tagad ir spēlētāji ar kādu X faktoru," saka Solbakens. "Jūtam, ka vienmēr varam gūt vārtus. Kā komanda esam kļuvuši daudz stabilāki arī aizsardzībā. Mums ir labāks sajaukums. Sajūta (izlasē) vienmēr ir bijusi laba, taču tagad, kad esam pastrādājuši tik labi, ir arī papildu šķautne."
Jebkuras valstsvienības panākumi liek katram spēlētājam izskatīties labāk, taču ar šādu komandas garu, pārliecību un komandas dziļumu ir mazs brīnums, ka Norvēģija tagad ir spēks, ar kuru ir jārēķinās.
--Šīs ziņas nāk no FlFA NEWS un NAV paredzētas komerciāliem nolūkiem
